Mana bērna klasē ir bērns ar autismu!
Mēs katrs esam atšķirīgs!
Mēs ikviens ar kaut ko atšķiramies!
Bet tieši tādējādi mēs esam unikāli, neatkārtojami!
Mūsdienu sabiedrība kļūst arvien iekļaujošāka, tomēr reizēm vecāki nezin, kā runāt ar savu bērnu, kura klasē ir bērns ar funkcionālajiem traucējumiem, uzvedības traucējumiem utml.
Madara ir mamma Emīlijai, kurai ir autisms, uz šo jautājumu sniedz vienkāršu atbildi:
Ja klasē ir bērns vai jaunietis ar autismu vai funkcionālajiem traucējumiem, kā klasesbiedru vecākiem to izskaidrot saviem bērniem?
1. Skaidro vai stāsti vienkāršos vārdos!
Runā ar bērnu atbilstoši bērna vecumam.
Izvairies no cēloņu izskaidrošanas!
Izvairies no interpretācijām!
Rosini domāt kā var iesaistīt, kā var izrādīt savu atbalstu klasesbiedram/grupiņas biedram!
Fokusējies uz kopīgām interesēm, uz kopējām spējām, fokusējies uz rīcību nevis personību!
2. Izrādi pozitīvu attieksmi pret citādo. Ģimene ir paraugs!
Bērni pēc dabas ir zinātkāri un ļoti vērīgi. Viņi pastāvīgi uzņem jaunu informāciju un mācās par pasauli, sevi un viens otru. Pētījumi liecina, ka mazuļi sāk pamanīt atšķirības rasēs jau sešu mēnešu vecumā, spēj pamanīt dzimumu atšķirības līdz viena gada vecumam un trīs gadu vecumā viņi spēj pamanīt atšķirības fiziskajās spējās. Daudzveidība ir būtiska cilvēka pieredzes daļa, tomēr pieaugušie bieži vien vilcinās runāt par atšķirībām ar bērniem, jo viņi nevēlas pievērst tām uzmanību. Tomēr neatkarīgi no tā, vai runā par atšķirībām rases, dzimuma vai spēju ziņā, bērni tās pamana.
Nerunājot atklāti un neļaujot bērniem uzdot radušos jautājumus, bērniem tiek iemācīts, ka tā ir nepieklājīga, noklusējama vai tabu tēma.
Stāstot par klasesbiedru/grupiņas biedru, jebkuru, kurš pievērsis bērna uzmanību gan ar uzvedību, gan ar fiziskām dotībām, gan ar mācīšanās dotībām, svarīgi atcerēties izvairies no vārdiem, kas stigmatizē - labs vai slikts, normāls vai nenormāls.
Labāk izmantot vārdu – citāds, atšķirīgs, uzsverot pozitīvo vai spējas, prasmes.
Izmanto empātisko pieeju!
3. Rādi piemēru!
Bērni mācās no vecāku vārdiem, bet visvairāk mācās no vecāku darbiem. Rādi pozitīvu attieksmi, kā arī veicni, rosini pozitīvu savstarpējo attieksmi.
4. Ļauj bērniem jautāt!
Ja bērns jautā par kāda “dīvaino” uzvedību, izskatu – neizvairies, esi patiess.
Izvairies kušināt vai norādīt, ka nav pieklājīgi jautāt. Ja nevar sniegt tūlītēju atbildi – meklējiet atbildi kopā, pajautājiet skolotājai utml.
5. Risini konfliktu bezkaislīgi!
Svarīgi jautāt, izjautāt un noskaidrot situāciju – atceries viena pagale nedeg!
Ja radies kāda veida konflikts tam ir iemesls.
Pārrunā – ko varētu darīt citādāk, lai konflikts nebūtu veidojies, ko var darīt, lai konflikts tiktu atrisināts.
Runā par konfliktsituāciju ar skolotāju. Lūdz palīdzību, lūdz iesaisti.
Aicinājums izvairīties, nedraudzēties ne vienmēr būs risinājums. Kopīgu risinājumu atradīsi TIKAI kopā ar skolotāju, kurš klasē strādā un veicina sadarbību, saliedētību, draudzēšanos un ir klātesošs.
Katram konfliktam ir iespējams noteikt cēloni, kuru mazinot vai izslēdzot – turpmāk konflikts neveidosies.
Svarīgie atbalsta punkti vecākiem, kuru bērnu klasē/grupā ir bērni ar autismu vai funkcionāliem traucējumiem:
Izglītošana!
Vairāk uzzināt par autismu un funkcionālajiem traucējumiem, atbilstoši vecumam. Var izmantot internetā pieejamās īsfilmiņas un multiplikācijas filmiņas, kas vienkāršā veidā izskaidro un sniedz atbildes uz jautājumiem.
Sadarbība!
Sadarbība svarīga ikvienam bērnam, jo tas uzlabo iekļaušanos klasē, tas ļauj skolai un vecākiem būt uz viena viļņa.
Runājiet ar bērniem un pusaudžiem, viņi ir pieņemoši!
Aiciniet uzdot jautājumus!
Iedrošiniet uzdot jautājumus un lūgt atbalstu!
Pārrunājiet un meklējiet atbildes uz uzdotajiem jautājumiem kopā!
Izskaidrojiet vienkāršā veidā, atbilstoši bērna vecumam!
Apzinieties daudzās kopīgās īpašības, intereses, kā arī atšķirīgo īpašībās, interesēs.
Iedrošiniet un apbalvojiet par bērna draudzīgu attieksmi pret klasesbiedru, jo reizēm tas var būt diezgan grūti!
Sniedziet bērnam konkrētu rīcības algoritmu!
Sasveicināties ar klasesbiedru!
Dalīties ar rotaļlietām!
Aicināt rotaļā!
Piedāvāt palīdzību!
Jautāt, vai nepieciešama palīdzība!
Izteikt komplimentu par apģērbu! par izdarīto!
Uzrunāt un tad runāt skaidri un nesteidzīgi!
Esi pacietīgs, kad cita uzvedība ir atšķirīga no Tavas rīcības!
Filmiņas, kas var palīdzēt vecākiem sarunai ar bērniem par citādo.
Mācību filma skolēniem "Katrīna" ņirgāšanās profilaksei skolas vidē
https://www.youtube.com/watch?v=lTGqR50Pfv0
Iepazīsti neparASTos bērnus! Biedrība “Krikša draugi”
https://www.facebook.com/100086062098803/videos/480932843949389/
Amazing Things Happen - by Alexander Amelines, National Autistic Society
https://www.youtube.com/watch?v=RbwRrVw-CRo
Erste Group: What would Christmas be without love? (var būt tā, ka neapzināti izdari kko ne visai labi, draugi var palīdzēt)
https://www.youtube.com/watch?v=Icx7hBWeULM
Erste Group: Hanna Bumble Bee (jāpieliek vairāk pūles, lai iemācītos to, kas citiem nāk vieglāk)
https://www.youtube.com/watch?v=HEVimVj5K9U
An Animated Story of a boy who hates his disabled dog (par puisīti, kurš dusmojās uz trīskājaino sunīti un par to, ka fiziskas nepilnības nav iemesls izvairīties no priecīgām lietām)
https://www.youtube.com/watch?v=9iFWyihDvCE
Autism Spectrum: Atypical Minds in a Stereotypical World. Sprouts. (izskaidrots, kas ir autisms)
https://www.youtube.com/watch?v=j3PrAqJ-H9k
Dažas iespējamās atbildes uz bērnu uzdotajiem jautājumiem:
Kāpēc viņš ir tāds? Kāpēc viņš neprot uzvesties?
Viņam ir autisms. Tāds viņš piedzima. Viņa smadzenes strādā mazliet citādāk, tāpēc var būt grūtāk runāt, saprast citus, draudzēties, viņš izjūt spēcīgāk savas emocijas un tās reizēm ir grūti kontrolēt. Bet viņš iemācīsies! Cilvēki ar autismu var iemācīties daudzas lietas, tikai vajag laiku.
Viņš dīvaini uzvedās!
Dažiem ir grūti kontrolēt savas emocijas. Pacietība ir liela māksla! Kā Tu savaldi savas dusmas/prieku?
Kāpēc viņš sāk kliegt/raudāt, kad mums pēķšni ir jāiet uz citu kabinetu?
Ir cilvēki, kuriem rutīna ir ļoti svarīga, ja notiek negaidītas pārmaiņas, tas viņu satrauc. Jādod laiks un pašiem jābūt pacietīgam!
Viņš vienmēr man ņem nost manas mantas!
Viņš rauj no rokām kādu mantu, jo viņam arī to ļoti gribās! Viņš nevēlas nodarīt Tev pāri! Mēs varam palīdzēt – paņemsi nākamo reizi divas vienādas bumbas – iedod vienu klasesbiedram!
Viņš mūžīgi čammājas, nevar viņu sagaidīt!
Mums visiem uz viņu ir jāgaida! – Nedusmo, ne visi var tik veikli uzvilkt kurpes! Piedāvā palīdzēt! Pajautā vai vajadzīga palīdzība! Tā Tu palīdzēsi klasesbiedram un arī sev!
Viņš kliedz katru reizi, kad ieslēdz radio!
Tā nav nepieklājība, bet tas ir veids, kā klasesbiedrs parāda, ka viņam radio skaņa nepatīk, ka tā rada viņam ļoti nepatīkamas sajūtas. Ir cilvēki, kuri uztver skaņas un gaismu citādāk kā mēs ar Tevi, un tas, kas mums šķiet klusu, otram var būt par skaļu.
Kāpēc man vienmēr ir jādara un jāmācās tik daudz, bet viņam dod mazāk uzdevumus vai vieglākus? Kāpēc viņš var nedarīt, bet man jādara?
Katram ir darba apjoms, ko varam izdarīt, kāds sagurst ātrāk, kāds mazāk, tāpēc skolotāja dod katram atbilstošu daudzumu uzdevumu.
Atnākot uz skoliņu – sasveicinies, uzrunā vārdā un pajautā, izsaki komplimentu bērna klasesbiedram – Kā Tev šodien iet? – Wow, Tev šodien ir skaisti zils džemperis!
Redzot, ka kāds bērns raud un izrāda nevēlēšanos iet uz skoliņu, varbūt nepieņemamā veidā:
Jā, Tavam klasesbiedram negribās iet uz skoliņu, laikam nejūtas labi. Viņam grūti savaldīt savas emocijas. Tādos brīžos vislabāk palikt mierīgam, pagaidīt, kamēr norimst un tad uzrunāt!
Ja es kko pasaku, viņš uzreiz man sit.
Ne visi saprot jokus! Reizēm klasesbiedrs var apvainoties par Tavu joku!
Saki skaidri, ko Tu gribi!
Kad vēlies kaut ko no klasesbiedra, vispirms uzrunā un skaidri pajautā, ko Tu gribi!
Es negribu ar viņu runāt! Es negribu ar viņu sēdēt blakus!
Ne vienmēr mums apkārt ir cilvēki, kuri mums patīk, ne vienmēr mēs varam sēdēt kopā ar draugu! Skolotāja Tevi salika kopā ar kādu citu, jo tad Tu pievērsīsies vairāk darbam!
Kāpēc viņa nestaigā?
Viņš pārvietojas ratiņkrēslā, jo viņs kājiņas nav tik stipras kā Tavas.
Kāpēc viņš nevar iemācīties lasīt?
Lasīšana ir ļoti grūts darbiņš, kādam tas prasa mazāk laika, kādam vairāk! Tāpat kā sportists trenējas, tāpat arī smadzenes jātrenē! Kad citi smejas, klasesbiedrs jūtas nelāgi, labāk iedrošini vai paslavē, ka šodien ir tik ļoti centies lasīt! Bija drosmīgs lasīt visas klases priekšā!
Noteikti ir lietas, kas Tavam klasesbiedram padodas labi! Paslavē par to!
Ir normāli, ka vēlies būt viens! Ir normāli, ka nevēlies ar kādu rotaļāties! Tu drīksti pateikt – es gribu būt viens! es gribu spēlēties ar citu bērnu!
Jautājumi, kas var palīdzēt empātiski izskaidrot klasesbiedra noteiktu rīcību:
Vai Tu esi kādreiz bijis dusmīgs? Ko Tu dari, kad esi dusmīgs?
Vai Tev ir ēdiens, kas Tev negaršo un Tu nekad to neēstu?
Vai Tev ir skaņas, kas Tev nepatīk?
Vai Tev ir draugi? Kāpēc Tev patīk būt kopā ar draugiem? Kā Tu justos, ja Tev nebūtu draugu?
Kā Tu jūties, kad kāds uzvedas citādāk, kā Tu esi ieradis?
Kā Tu varētu iepriecināt savu klasesbiedru?
Ko Tu varētu palīdzēt izdarīt klasesbiedram?
Kādu rotaļu/spēli Tu varētu spēlēt kopā ar klasesbiedru?
