Žesti kā funkcionālās komunikācijas sastāvdaļa.
Žesti ir dabiska neverbālās komunikācijas sastāvdaļa, kas papildina un dažreiz aizstāj runu.
Žestus mēs izmantojam gan ikdienas sarunā un arī sarežģītākās sociālās situācijās.
Žesti ir universāls un nozīmīgs komunikācijas līdzeklis, taču jāņem vērā, ka daudzi žesti ir saprotami tikai konkrētā sabiedrībā, kultūrā, bet dažādās kultūrās žestiem var būt atšķirīga nozīme.
Žestus izmanto ikviens no mums:
1. lai pastiprinātu un precizētu runu, jo tādā veidā mēs vēlamies pastiprināt uzmanību, vēlamies uzsvērtuvai izskaidrotu sevis teikto (piemēram, norādīt ar roku uz objektu, kad par to runā).
2. Lai aizstātu vārdus, ja verbālā saziņa nav iespējama (piemēram, trokšņainā vidē vai ja cilvēki nerunā vienā valodā), žesti var kalpot kā alternatīva saziņai.
3. Lai izteiktu emocijas, mēs bieži izmantojam ķermeņa valodu un žestus, lai paustu prieku, dusmas, izbrīnu utt. (piemēram, pamājot ar galvu piekrišanas zīmi vai saraucot pieri neizpratnē).
4. Kā alternatīvu komunikācijas veidu, ja ir runas traucējumi, tad žesti var būt svarīgs komunikācijas līdzeklis.
Žestu apmācība ir svarīga neverbāliem bērniem vai bērniem ar valodas traucējumiem, jo tā palīdz attīstīt funkcionālo komunikāciju, kas ļauj efektīvāk paust savas vajadzības un vēlmes.
Žestu apguve un to izmantošana komunikācijā veicina izpratni un pašizpausmi, jo bērns iemācās izteikt savas vajadzības, kas samazina frustrāciju un uzvedības problēmas.
Žestu apguve veido pamatu turpmākai komunikācijas attīstībai, kas var veicināt verbālo saziņu vai palīdzēt pārejai uz alternatīvām komunikācijas metodēm (piemēram, attēlu apmaiņas sistēmu – PECS vai alternatīvo un augmentatīvo komunikāciju – AAC).
Žestu izmantošana komunikācijā var uzlabot sociālo mijiedarbību, jo žestu pazīšana palīdz bērniem saprast citu norādes un palīdz iesaistīties komunikācijā ar vienaudžiem un pieaugušajiem.
Piemērs žestu funkcionālas komunikācijas izmantošanai, ja bērns vēlas dzert, bet nevar pateikt vārdu “ūdens”, viņam var iemācīt žestu “dzert” (piemēram, imitēt dzeršanu, pieliekot roku pie mutes). Šo žestu var konsekventi izmantot kopā ar vārdu “ūdens” vai “dzert”, lai bērns apgūtu saikni starp žestu un tā nozīmi. Pamazām bērns apgūst, ka šis žests palīdz viņam iegūt to, ko viņš vēlas.
Žestu apmācība var tikt veikta, izmantojot modeli (pieaugušais demonstrē žestu), fizisku vadību (maigi palīdzot bērnam veikt žestu) un pastiprināšanu (piemēram, piešķirot bērnam to, ko viņš vēlas, kad viņš pareizi izmanto žestu).
Daži piemēri, žesti, kurus izmantojam biežāk:
