Kas ir "meltdown"?
Šo vārdu bieži dzird saistībā ar autiskā spektra traucējumiem, un bieži izmanto tieši šo angliskos apzīmējumu, ko tas nozīmē, kā tulkot to latviešu valodā!?
Meltdown ir sabrukums, (emocionāls) uzplaiksnījums, nespēja kontrolēt savas sajūtas.
Meltdown termins tiek izmantots, lai aprakstītu emocionālu izlādi vai nekontrolētu emociju izpausmi, kas var notikt personām ar autisma spektra traucējumiem. Tas var ietvert intensīvu emocionālu reakciju uz stresu, stimulu pārslodzi vai citiem faktoriem. Meltdown var izpausties kā dusmas, raudāšana, kliedzieni vai fiziska agresija. Svarīgi saprast, ka šādas reakcijas ne vienmēr ir kontrolējamas un rodas sakarā ar jutīgumu pret dažādām stimulācijām vai citām emocionālām grūtībām, kas var būt saistītas ar autisma spektra traucējumiem.
Meltdown tiek saprasts kā emocionāla reakcija uz nepārvaramu situāciju, kad persona ar autiskā spektra traucējumiem īslaicīgi zaudē kontroli.
Jāatceras, ka izpausties tas var atšķirīgi:
- Raudāšana, kliegšana, spiegšana,
- Krišana uz grīdas, sišana,
- Var nodarīt pāri sev vai citiem, piem. sitot galvu
- Var atkārtot kādu darbību, kas nomierina, intensīvāk piem. šūpošana, soļošana, striķīša griešana, skriešana uz riņķi utml,
- Nereaģē uz apkārtējo vidi un cilvēkiem,
- Sajūtas un emocijas pastiprinās.
Meltdown iziet noteiktām stadijām:
Trigers jeb ierosinātājs - jāatceras, ka ierosinātājs ne vienmēr var būt acīmredzams.
Svarīgi saprast, kas izraisa meltdown. Tā var būt pārslodze, ko raisījuši sensorie stimuli, emocionāls stress, komunikācijas grūtības utt. Zinot ierosinātājus vai vides faktorus, var palīdzēt no tiem izvairīties nākotnē, tādējādi mazinot meltdown iespējas.
Šeit lieti noderēs individuāls plāns un skaidri novērošanas, izpētes rezultāti. Izstrādātas individuālas stratēģijas un plāns, ar fokusu uz personas vajadzībām un kairinātājiem, preventīvas un reaktīvas stratēģijas gan kā novērst meltdown, gan kā atpazīt potenciālos meltdown signālus. Periodiski pārskatīt krīzes plānu, lai to pielāgotu personīgajām vajadzībām un mainīgajām situācijām.
Ieteicams meklēt profesionālu palīdzību pie speciālistiem, piemēram, psihiatra, psihoterapeita vai psihologa, ABA terapeita, kas sniegs aobalstu gan bērnam, gan viņa vecākiem, pedagogiem, aprūpētājiem, jo katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc ir svarīgi individuāli pielāgot stratēģijas, lai atbilstu konkrētajai personai un viņas vajadzībām.
Nozīmīga loma ir rutīnai un paredzamībai. Svarīgi izveido struktūru un grafiku ikdienas aktivitātēm, lai samazinātu negaidītās situācijas. Var izmantot vizuāli grafiskus kalendārus, dienas plānus, nodarbību plānus, diagrammas u.c. , tas palīdz saprast, sekot, kas notiks nākamajās dienās vai stundās.
sākuma stadija – šajā posmā joprojām var būt iespēja izvairīties no sabrukuma izmantojot noteiktas stratēģijas.Nozīmīgi sadarbojaties ar bērna vai jaunieša terapeitisko komandu, skolas un citiem speciālistiem, lai noskaidrotu, kādas konkrētas stratēģijas un norādes ir jau izstrādātas, kas darbojas.Kontroles zaudēšanas stadija — šis ir posms, kas ir īsi pirms sabrukuma.
Nozīmīgi izprast, kas parasti un tagad izraisa meltdowns, kādi ir fiziskie vai emocionālie simptomi pirms meltdown. Nodrošināt drošu telpu, kurā var patverties, aiziet krīzes brīdī, telpa, kurā minimālizēti kairinājumi un citi stimuli.
Meltdown jeb sarukums — noteikta uzvedība, tā katram var atšķirties.Svarīgi izrādīt sapratni un atbalstu, nenosodīt.Deeskalācija jeb pakāpeniska nomierināšanās — var būt ilgs posms, kurā pamazām nomierinās un meltdow izpausmes samazinās. Ir svarīgi sniegt atbalstu un sapratni personai ar autisma spektra traucējumiem, kad viņi piedzīvo Meltdown, un censties samazināt tos faktorus, kas var izraisīt šādas emocionālas reakcijas. Tajā pašā laikā ir noderīgi apmeklēt speciālistu, kas var palīdzēt izstrādāt stratēģijas un izprast šīs reakcijas labākAtlabšana — šajā posmā var sajust vainas apziņu par notikušo.
Šajā posmā var noderēt relaksācijas tehnikas, lai palīdzētu nomierināties, piemēram, dziļā elpošana, sensoro vajadzību piepildīšana u.c. Skaidra un saprotama, nepārprotama komunikācija - runāt vienkāršā valodā un sniegt skaidras norādes, lai palīdzētu saprast situāciju un izteikt savas vēlmes vai vajadzības. Noder arī vienkārši būšana kopā, klusējot, sniegdzot emocionālu atbalstu vai pārrunāt notikušo.
Katra persona ir unikāla, tāpēc var būt nepieciešams eksperimentēt, lai atrastu to, kas vislabāk darbojas konkrētai personai. Krīzes plāns ir elastīgs un individuāli pielāgojams, ņemot vērā katras personas un situācijas specifiku. Tas palīdz saprast, kā reaģēt un mazināt krīzes situācijas.