Imitācija kalpo kā pamats:

• valodas apguvei (atkārtojot skaņas un vārdus),
• sociālajām prasmēm (atkārtojot sejas izteiksmes un žestus),
• rotaļai un simboliskajai domāšanai.

Bērniem ar AST imitācijas prasmes bieži jāattīsta mērķtiecīgi, jo tās ne vienmēr attīstās spontāni.

ABA nodarbībās imitācija tiek mācīta sistemātiski:

• vienkāršas kustības (piem., plaukstu sasitšana),
• darbības ar priekšmetiem (piem., likt klucīti uz klucīša),
• sejas izteiksmes un skaņas,
• vēlāk – verbālā imitācija.

Svarīgi ir sākt ar bērnam interesējošām aktivitātēm, lai palielinātu motivāciju.

Imitācijas prasmes ir cieši saistītas ar runas un valodas attīstību, jo bērni lielā mērā apgūst valodu, atkārtojot dzirdēto un redzēto. Ja imitācija ir apgrūtināta, tas var tieši ietekmēt to, kā bērns iemācās skaņas, vārdus un komunikācijas principus.

Runas attīstība sākas ar skaņu imitāciju – bērns atkārto zilbes, intonāciju un vēlāk vārdus. Ja bērnam ir grūtības imitēt:

• viņš retāk atkārto skaņas,
• samazinās iespēja “trenēt” runas aparātu,
• valodas attīstība var aizkavēties.

Tas nozīmē, ka imitācija ir kā “tilts” starp dzirdēto un paša producēto runu. Runas attīstība balstās uz spēju atdarināt. Ja bērns vēl neatkārto pat vienkāršas skaņas vai mutes, mēles kustības, tas nozīmē, ka vispirms jānostiprina pamatprasmes. Tas nav solis atpakaļ — tas ir nepieciešams posms, lai runa vispār varētu sākt attīstīties. Kad šīs prasmes sāk parādīties, tad iespējams  saskatīt arī pirmos priekšnosacījumus runai. Tajā pašā laikā ABA negaida ar komunikāciju — ABA ievieš alternatīvus veidus, kā bērns var izteikt savas vajadzības (piemēram, žestus vai attēlus).

Valoda nav tikai vārdi – tā ir arī mijiedarbība. Bērni mācās:

• kad runāt,
• kā reaģēt,
• kā izmantot žestus un sejas izteiksmes.

Šīs prasmes balstās uz spēju novērot un imitēt citus cilvēkus. Ja šī sistēma darbojas citādi (piemēram, saistībā ar mirror neuron system īpatnībām), bērnam var būt grūtāk “nolasīt” un atkārtot sociālos signālus.

Bērni ar AST bieži mācās vārdus, sasaistot:

• pieaugušā darbību,
• dzirdēto vārdu,
• un paša mēģinājumu atkārtot.

Piemēram, pieaugušais saka “bumba” un vienlaikus to ripina – bērns imitē gan darbību, gan skaņu. Ja imitācija nenotiek, šī sasaite veidojas lēnāk.

ABA pieejā imitācija bieži ir viens no pirmajiem mācību mērķiem tieši tāpēc, ka tā:

• veido pamatu verbālajai imitācijai (skaņu un vārdu atkārtošanai),
• palīdz attīstīt  uzmanību (joint attention),
• atvieglo pāreju uz spontānu komunikāciju.

Praktiski tas varētu izskatīties šādi:

1. Sāk ar kustību imitāciju (sākumā imitācija ar priekšmetiem, jo tas ir vieg;āk, tad seko motorā imitācija piem., sasit plaukstas)
2. Pāriet uz skaņu imitāciju (piem., “ba”, “ma”, bet bieži sāk ar patskaņiem, jo tos ir vieglāk izteikt, vai arī veicina atkārtot skaņas, kuras bērns izsaka spontāni)
3. Tad uz vārdu un frāžu atkārtošanu (kas ir sarežģītākā apmācības daļa)

Šī pakāpeniskā pieeja palīdz bērnam izveidot saikni starp redzēto, dzirdēto un paša darbību.

Imitācija nav tikai viena prasme – tā ir pamatmehānisms, caur kuru bērns apgūst arī valodu. Ja bērnam ar AST imitācija ir apgrūtināta, tas var:

• palēnināt runas attīstību,
• ierobežot sociālo komunikāciju,
• apgrūtināt jaunu vārdu apguvi.

Tāpēc mērķtiecīga imitācijas mācīšana, īpaši ABA pieejā, ir būtisks solis ceļā uz runas un valodas attīstību.

Ja interesē paplašināta informācija:

Denisse E. Rose, Generalized imitation and the mand: inducing first instances of speech in young children with autism
https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0891422202001671?utm_source=chatgpt.com

Pētījumā tika pārbaudīts, vai motorās imitācijas secība pirms vokālās imitācijas palīdz nerunājošiem bērniem ar AST sākt runāt. Rezultāti parādīja, ka visi dalībnieki sāka vokalizēt, ja tika pielietota mērķtiecīga imitācijas apmācība, un šī prasme saglabājās arī pēc laika.